Dzimstība Latvijā, dzimstības cēloņi, kāpēc tā samazinās un, ko darīt
Krista Petrauska
5/4/20256 min read
“Cilvēku dzīves veidu nevarētu uzskatīt par slimības cēloni tad, kad ļaudis, kas piekopj visdažādākos dzīves veidus, piemeklē viena un tā pati kaite.”
/ “Hipokratiskie raksti. Izlase.” (2003)
Dzimstību veicinošas politikas sastāvdaļa nereti ir dažādi pabalsti un cita veida materiāli atvieglojumi. Nenoliedzami tie ir nozīmīgi tāpēc, ka uzlabo dzīves kvalitāti tiem vecākiem, kuri jau rūpējas par vienu vai vairākiem bērniņiem. Taču jāatzīst, ka ekonomikas pasākumi kopumā dzimstības rādītājus palielina vai nu nedaudz, vai nemaz un neuzlabo demogrāfisko situāciju valstis interesējošajā apjomā. Pievēršoties tieši Latvijas situācijai, jau 2023. gada janvārī raidījumā “Aizliegtais paņēmiens. Operācija: Dzimstības krīze Latvijā"[1] tika secināts, ka problēmu neatrisinās arī lielāka mājokļu pieejamība, studiju kredītu amnestija vai goda statusa piešķiršana. Viss liecina, ka problēma ir komplicēta un saistīta ar plašākiem dzīves jēgas interpretācijas jautājumiem. Pat tādās valstīs, kur jaunajiem vecākiem ir pieejams labs materiālais atbalsts, dzimstības rādītāji krīt. Raidījumā varēja iepazīties ar jaunu sieviešu argumentiem, kāpēc viņas nemaz nevēlas bērnus neatkarīgi no atbalsta pasākumiem; nereti tika apgalvots, ka bērns ir gan liela atbildība, gan šķērslis līdzšinējā dzīvesveida turpināšanai, sava loma bija arī atbalstoša partnera trūkumam.
Par būtisku dzimstības samazināšanās cēloni drīzāk varētu uzskatīt sabiedrības pieaugšanas problēmas, jeb vulgarizējot, iestrēgšanu pusaudzībā. Attiecīgi, arvien lēnāka un laikietilpīgāka ir daudzu indivīdu pāreja no atkarības stāvokļa uz autonomiju un vēl lēnāka uz stāvokli, kurā autonomiju papildinātu rūpes par citiem. Šajā ziņā interesantus novērojumus par dažādiem pieaugšanas šķēršļiem Rietumu sabiedrībās izteicis antropologs Kriss Drisdeils: “Viena no problēmām, ar ko saskaras Rietumu kultūra, ir atstatums starp vecumu, kad cilvēks ir bioloģiski gatavs uzņemties pieauguša cilvēka atbildību, un vecumu, kad viņš tam tiek kulturāli sagatavots. Pubertāte var būt bioloģiska pāreja uz pieaugušo vecumu, bet tā nenodrošina prasmes, kas nepieciešamas pieaugušo dzīvei Rietumu sabiedrībās. Rietumu izpratnē no pieaugušā tiek prasīta lieta, ko tikai retais trīspadsmitgadnieks spēj īstenot – pilnīga neatkarība no ģimenes. Šajā vecumā joprojām likumiski jāapmeklē skola, un tiek apgūti pamati tam kā uzvedas cilvēki un pilsoņi. Citās kultūrās, pat ja jaunie pieaugušie joprojām ir atkarīgi no citiem, viņi var tikt jau uzskatīti par pieaugušajiem. Piemēram, tipiskā patriarhālā zemkopju kopienā 15 gadus vecs jaunietis var būt precējies, bet joprojām dzīvot un strādāt kopā ar ģimeni. Daļa no izaicinājuma kļūt par pieaugušo Rietumos saistās ar neolokālu dzīvesveidu – no pieaugušajiem tiek sagaidīts, ka viņi izveidos atsevišķu mājsaimniecību un sāks savu ģimeni, nevis vienkārši apprecēsies un pievienosies dzimtas dzīvei kā pilnvērtīgi pieaugušie. Vēl viena daļa problēmas sakņojas kapitālistiskajā darba modelī: darbs netiek veikts ģimenes ietvaros, un darbs, kas tiek darīts ģimenē, bieži netiek uzskatīts par “īstu” darbu. Tas attiecas gan uz “mājas darbiem”, gan uz “ikdienas pienākumiem”. Pusaudža vecums ir robeža starp bērnību un pieaugušo vecumu. Tā kā zināšanu, prasmju un atbildības apjoms, kas nepieciešams pieaugušo dzīvei, pieaug, šī robeža kļūst arvien platāka un nomācošāka. Mūsdienu pasaules pieaugošā sarežģītība prasa ilgāku izglītību; izglītību, kas bieži darbojas pretēji Rietumu prasībai pēc neatkarības, kas nepieciešama pieaugušā statusam.”[2]
Un Drisdeilam daudzējādā ziņā ir taisnība. Jauniešiem ir grūti izvairīties vai “izkļūt” no šādām izglītības un aprūpes struktūrām, kas palēnina pieaugšanu, arvien pagarinot obligātajai izglītībai veltāmos gadus, kurus papildina vēl citi attīstības un izglītības pasākumi tiem, kuri šajā sistēmā nav spējuši iekļauties. Pēc Eurostat datiem, Eiropas Savienībā 11,2 %[3] jauniešu no 15 līdz 29 gadiem nemācās un nestrādā un arī Latvijā darbojas Eiropas Sociālā fonda finansēts projekts “PROTI un DARI!”[4], kur šādiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, tiek piedāvāta dalība individuālajā pasākumu programmā, lai attīstītu konkrētā jaunieša prasmes, iesaistītu viņu izglītībā un atbilstoša aroda apguvē, kas var būt izpalikusi, kaut arī ir sasniegts pieauguša sabiedrības locekļa vecums.
Liela nozīme ir arī tam, ka pēc drošu kontracepcijas metožu atklāšanas un erotikas pieauguma digitālajā vidē pieaugšanas procesi vairs nav viennozīmīgi piesaistīti dzimumdzīves procesiem. Seksualitātes izdzīvošana mūsdienās vairs nenodrošina pieaugšanu, jo nav saistīta ar bērnu rašanos, ģimenes veidošanu vai citiem briedumu veicinošiem procesiem. Daudz lielāks akcents seksualitātē tiek likts uz brīvību visdažādākajās tās izpausmēs, kas vairāk raksturīga bērnībai vai pusaudzībai nevis briedumam.
Savulaik žurnālā “Rīgas Laiks” autors Vents Vīnbergs norādījis, ka interese par seksualitātes piedzīvošanu kopā ar partneri jauniešu vidū samazinās: “The Atlantic 2018. gada decembra numura lielajā rakstā uzdots jautājums, kāpēc mūsdienās Rietumu jaunieši, saskaņā ar autoritatīviem pētījumiem, dzimumdzīvi sāk krietni vēlāk un ļaujas tai daudz retāk un jau 60% pieaugušo vecumā līdz 35 gadiem izvēlas dzīvot vieni un, neraugoties uz iepazīšanās aplikāciju milzu popularitāti, ir skeptiski pat pret bezkaislīgiem gadījuma sakariem. Turklāt tas notiek apstākļos, kad vairums ar seksualitāti saistītu tabu ir atcelti un informācija par drošu un daudzveidīgu seksu ir brīvi pieejama un iedrošinoša. Gan zēni, gan meitenes atzīst, ka pašapmierināšanās, skatoties porno, atbrīvo no vienmēr sarežģītās un ķēpīgās partnera meklēšanas reālajā dzīvē, no pārpratumiem, no salauztas sirds, vardarbības un infekciju draudiem. […] Pasaules vērtību pētījums, kas tiek regulāri atjaunināts jau kopš 1981. gada, rāda, ka Rietumu valstīs un tajās, kurās ir pietiekami plašas liberālās kopienas un kuras tiecas dzīvot pēc attīstīto valstu standartiem, jauniešu vērtību skalas augšgalā ir nevis kolektīvās tradīcijas, ģimene un pat ne profesionālā karjera un materiālā nodrošinātība, bet gan ezoteriskā “būšana pašam”, pašizteiksme, savas personības pilnveidošana.”[5]
Šāda pieaugšanas aizkavēšanās likumsakarīgi negatīvi atsaucas uz kopējo dzimstību, jo sieviešu auglīgais vecums ir bioloģiski ierobežots un psiholoģiskās pieaugšanas vecums arvien vairāk tuvojas sieviešu auglības noslēguma periodam. Arī vīriešiem, kuru auglības periods būtu daudz ilgāks, iztrūkst iniciācijas rituālu, kas veicinātu pieaugšanas procesu un gatavību uzņemties atbildību par bērniem. Demogrāfijas krīzi saasina vēl viens riska faktors - neauglība. Latvijā tā ir ar pieaugošu tendenci (8% sieviešu un 4% vīriešu 2023. gadā)[6].
Piedāvātie risinājumi:
· Izglītības sistēmas reforma ļoti agrīni iekļaujot kādu praktisku amatu apguvi (frizieris, dārznieks, juvelieris, u.tml.) kopā ar vispārējās izglītības zināšanām, radot iespēju jau pēc 9. klases nodrošināt izglītībā balstītus ienākumus un pieauguša cilvēka pašapziņu. Pielīdzināt šādu amatu apguvi fakultatīvajai izglītībai.
· Lielāks atalgojums un prestižs profesijām, kas saistītas ar rūpju izrādīšanu – sociālajiem darbiniekiem, bērnudārza audzinātājiem.
· Samazināts pensionēšanās vecums tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas auklēt savus mazbērnus.
· Vienistabas dzīvokļu pārbūve par divu un vairāku istabu dzīvokļiem, veicinot mājokļu rašanos, kuros katram pieejama sava autonoma telpa. Paaugstināts NĪN un sarežģītāka nelielu mājokļu pieejamība. Prestiža celšana dzīvošanai dzimtas mājās un jaunas pastāvīgas dzīvesvietas nemeklēšanai, kas samazina dzīvošanas izmaksas, palielina kopējo ģimenes budžetu un novērš problēmas ar kurām saskaras nukleārās ģimenes – bērnu pieskatītāju trūkums, vardarbība ģimenē u.c.
· Lielāks valsts finansējums neauglības ārstēšanai, pētniecībai un sabiedrības informēšanai par neauglības cēloņiem un riskiem.
Krista Petrauska 29.04.2025.
#Dzimstiba #DavidaEsejas
[1] https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/282654/aizliegtais-panemiens-operacija-dzimstibas-krize-latvija
[2] https://bonesofculture.wordpress.com/2013/08/05/coming-of-age-in-the-west/
[3] https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Statistics_on_young_people_neither_in_employment_nor_in_education_or_training
[4] https://jaunatne.gov.lv/par-agenturu/programmas-projekti/proti-un-dari/
[5] https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/komentari/visu-pats-jeb-kapec-jaunatne-vairs-negrib-mileties-19686