Latvijas nākotne sākas ģimenē

"Man bērnu nebūs,"jau četrpadsmit gadu vecumā ar pārliecību teica mana meita. Domāju - "Gan jau pāries," taču pēc trīs gadiem viņas pārliecība nav mainījusies. Nē, viņa nav bērnu nīdēja, tieši pretēji - viņa ļoti mīl bērnus un bērni mīl viņu.

Viņas balss nav vienīgā – tā kļūst aizvien biežāk dzirdama jauniešu vidū. Šāds uzskats mani satrauc līdz sirds dziļumiem un liek uzdot neērtus, bet nepieciešamus jautājumus: kāpēc jaunieši vairs nevēlas bērnus? Kāpēc dzimstība Latvijā katastrofāli samazinās? Un ko mēs – kā sabiedrība un kā valsts – varam darīt, lai šo. tendenci mainītu?

Statistika nemelo – dzimstība Latvijā krītas jau vairākus gadus pēc kārtas. Mēs novecojam, skolās samazinās klašu skaits, slimnīcās dzemdību nodaļas tiek slēgtas. Tas nav tikai demogrāfisks jautājums – tas ir eksistenciāls. Valsts bez bērniem ir valsts bez nākotnes.

Šai problēmai ir vairāki cēloņi. Pirmkārt – ekonomiskā nedrošība. Daudzi jaunie pāri atliek bērnu radīšanu, jo neredz stabilitāti: mājokļi ir dārgi, bērnudārzi nepietiekami, ienākumi bieži vien nesedz pat pamatvajadzības. Otrkārt – emigrācija. Liela daļa Latvijas jauniešu savas dzīves ceļus veido ārvalstīs. Treškārt – sabiedrības attieksme. Mēs vēl joprojām neveidojam atbalstošu vidi jaunajām ģimenēm. Sievietes bieži vien jūtas spiestas izvēlēties starp karjeru un bērnu, jo trūkst elastības darba vietās un praktiskā atbalsta.

Taču ir arī cerība, ka mēs šo tendenci varam mainīt. Latvijā jāveido ģimenēm draudzīga politika – ne tikai ar pabalstiem, bet ar reālu ikdienas atbalstu: pieejamas vietas bērnudārzos, elastīgs darbs vecākiem, mājokļu programmas jaunajām ģimenēm, droša vide bērniem. Jāceļ arī sabiedrības pašvērtējums – jāstāsta, ka bērni nav slogs, bet dzīves bagātība, jo citkārt liekas, ka daudzbērnu ģimene ir sinonīms vārdu salikumam - nelabvēlīga ģimene.

Es gribu būt daļa no šīm pārmaiņām. Es iestājos par ģimeni kā vērtību, nevis tikai kā statistikas rādītāju. Es gribu panākt, lai katrs jaunietis Latvijā spēj iedomāties savu nākotni šeit – ar ģimeni, bērniem, darbu un cieņpilnu dzīvi. Lai arī mana meita kādu dienu mainītu domas – ne aiz pienākuma pret mani vai valsti, bet tāpēc, ka viņa redz iespējas, drošību un atbalstu.

Latvijas nākotne sākas ģimenē. Ja mēs šodien par to nerūpēsimies, rītdien var būt jau par vēlu.