Madara Šteina: Dzimstība

Politika mani neietekmē, teica latvietis, pēc mirkļa sprauslājot par pārtikas, degvielas un elektrības cenām, neaizmirstot pasūdzēties arī par topošajiem vēja parkiem, rindām bērnudārzos, un Rail Baltica neizdarībām, nemaz nenojaušot, ka visu to virza politika.

Šobrīd viena no tēmām, kura mediju telpā ir kļuvusi aktuāla, ir bērni. Gan tālmācība, gan dzimstības katastrofālā samazināšanās. Tad nu šoreiz par dzimstību.

Mazai atkāpei gribu teikt, ka es lieliski apzinos, ka ir pietiekoši daudz gadījumu, kuros dzīve bez bērniem ir apstākļu sakritība un nebūt ne apzināta izvēle. Šis ieraksts ir tēmēts tikai tajā virzienā, kur bezbērnotība ir apzināta un apdomāta izvēle.

Sākumā adresēšu dažus argumentus par bezbērnotību, vēlāk pieskaroties pārdomām par potenciālo risinājumu dzimstības rādītāju uzlabošanai.

Visbiežākie argumenti, kas izskan manā virzienā par labu bezbērnotībai ir:

- Finanšu trūkums

- Kurš gan ar gudru ziņu grib dzemdēt bērnus tik samaitātā pasaulē

- Pārapdzīvotība

- Nepatika pret bērniem un nevēlēšanās uzņemties atbildību par citu cilvēku, jo tas “sačakarēs” sapņus un mērķus, ko vēlos sasniegt

Finanšu trūkums ir saprotams un loģisks arguments, jo brīdī, kad grūti uzturēt pašam sevi, negribas papildus savā pavardiņā uzņemt papildus dvēselīti, kas prasa ēst. Tomēr, vērojot cilvēkus, var manīt, ka cilvēka dzīvesveids pieskaņojas ienākumiem/izdevumiem. Brīdī, kad cilvēks uz kredīta paņem mašīnu vai dzīvokli, tad proporcionāli rodas arī iespējas un dziņa tikt pie nepieciešamajiem ienākumiem. Latviešu (un ne tikai) vidū ir manāma tendence dzīvot no algas līdz algai. Kad alga palielinās, tad kaut kādu iemeslu dēļ palielinās arī izdevumi. Rezultātā tie paši cilvēki, kas dzīvoja no algas līdz algai, kad tā bija 500 eur apmērā, tieši tāpat no algas līdz algai dzīvo arī, kad alga pakāpjas līdz 1000 eur. Tas liek domāt, ka šeit nav runa par privāto vai valsts ekonomisko situāciju, bet gan par finanšu pratību. Tie cilvēki, kuri atrod veidus, kā kādu procentu no ienākumiem ziedot un invetēt, tie prot to darīt arī, ja kādu iemeslu dēļ ienākumi samazinās. Tādēļ, arī ienākot bērnam ģimenē, finanšu pratība ļauj saplānot potenciālos izdevumus, kas būs, ienākot papildus cilvēkam ģimenē. Turklāt, pirmos gadus šie izdevumi nav kosmoss. Īpaši, ja aktīvi seko līdzi dažādām Facebook grupām vai iesaistās komunikāciju ķēdēs, kur viena mamma nodod drēbītes otrai utt. Piedāvāju vairākas lietas (piemēram, ratus, gultiņu, lodgeri) un nebija ņēmēju, kas liek domāt, ka nemaz nav tik traki ar nespēju šīs lietas nopirkt.

Kurš gan ar gudru ziņu grib dzemdēt bērnus tik samaitātā pasaulē? Uz šo parasti gribu atbildēt ar pretjautājumu: “Vai šī pasaule uzlabosies, ja bērnus laidīs pasaulē tikai tie, kas to ir samaitājuši?” Kad pasaule morāli brūk un jūk un skolās tiek izliktas kaķu smilšu kastes, jo likums paredz, ka, ja bērns sevi identificē kā kaķi, tad viņam jāsagādā kaķa cienīga tualete, tad pasaulei vairāk kā jebkad ir vajadzīgi bērni, kurus laiž pasaulē tie, kas saredz šajā samaitātību. Cilvēks ir paredzēts mīlēt. Tuklāt mīlēt ikvisus un būt laipns, cieņpilns un līdzjūtīgs. Tomēr cilvēkmīlestība neizslēdz veselo saprātu un to, ka kopistiski sabiedrībai nebūtu jānodarbojas ar morāles degradāciju, vēl jovairāk, ar degradācijas finansēšanu individuālā un valsts mērogā. Skaidrs, ka Latvija ķer finanses tajos lauciņos, kur tās tiek mestas. Progresīvais liberālisms, klimata kults, varavīksnes paplašināšana. Es domāja, ka lielākā daļa to saredz. Ritenis ir iegriezies un ir pietiekoši liela sabiedrības daļa, kas tam griežas līdzi, tādēļ šeit neredzu jēgu cīņai. Toties jēga ir rādīt gaismu. Izveidot alternatīvos medijus, alternatīvos ziņu portālus, veidot ģimeņu gājienus, līdzīgi kā tas notiek Itālijā. Pretošanās, naids vai cīņa, manuprāt, nav risinājums. Toties piedāvāt alternatīvu, tas jau varētu ja ne šo riteni piebremzēt, tad vismaz izveidot jaunu.

“Vai piedalīsies ģimeņu gājienā? Būs forši, bezmaksas kafija, kopības sajūta, sanākšana, lai popularizētu ģimenes vērtības?”

“Vai tu seko influencerei Līgai? Redzēji, ka viņa aizgāja no darba, lai ilgāk ar bērniem paliktu mājās? Cik forši!”

“Vai domā, kur šomēnes ziedot labdarībai? Varbūt kompānijai Y, jo viņi šogad aktīvi organizē reklāmas kampaņas, kas popularizē tradicionālas ģimenes vērtības un drīzumā izveidos savu ziņu portālu?”

Pārapdzīvotība. Šis ir vēlviens iemesls, ko esmu dzirdējusi. Šeit darbā ir nākusi klimata krīzes kultivēšana, zaļās kustības, kas pamatā ir naudas piesaistes mehānisms, nevis klimata uzlabošanas pasākums. Arī šis ir saprotami, jo, kā jau teicu, kur naudu met, tur būs ķērēji. Šeit aicinu pievērsties tīrai statistikai, datiem un alternatīvas informācijas popularizēšanai. Kā viens no šīs informācijas popularizētājiem aktīvi darbojas Bjorn Lomborg (https://lomborg.com/). Es neesmu apveltīta ar dāvanu atcerēties skaitļus un faktus, tādēļ aicinu ikvienu, kam ir mazā panika par klimatu, ieskatīties viņa mājaslapā vai izlasīt pētījumus šajās jomās, kuri neatrodas populārāko ziņu portālu pirmajās lapās. Ja nezini, kur sākt, tad šeit ir viens variants: https://lomborg.com/news?field_category_target_id=All&field_area_target_id%5B%5D=109&field_language_target_id%5B%5D=136

Nav tik traki, lai pusaudžu bari ietu ielās un durtu dīzeļa mašīnām riepas. Nav tik traki ar mežu ugunsgrēkiem, kariem un resursu izsīkumu kā mums liek domāt masu panikas izraisītāji. Katrā ziņā, Latvijas demogrāfija saka lielu paldies katram, kas izvēlas dzemdēt bērnus, nevis pakļauties masu panikai.

Gribi saņemt pensiju? Tad piedalies demogrāfijas uzlabošanā, lai Tev tāda būtu. Kurš sagādās Tev pensiju, ja nebūs valstī cilvēku?

Nepatika pret bērniem un nevēlēšanās uzņemties atbildību par citu cilvēku, jo tas “sačakarēs” sapņus un mērķus, ko vēlos sasniegt.

Šis punkts ir vairāk emocionāls un individuāls, nekā racionāls. Protams, gribētos teikt, ka ja cilvēkam nepatīk bērni, tad potenciālajam bērnam nenāktu par labu tāds vecāks, kuram nepatīk bērni. No otras puses, vairāki psihologi uzsver, ka tieši bērna ienākšana dzīvē ir viens no labākajiem veidiem, kā cilvēks var iemācīties atbildību, kļūt pieaudzis un pavērt savu redzējumu uz pasauli, kā arī izcelt sevi ārā no dzīves savā “ego pasaulē”. Pilnīgi godīgi sakot, man nepatīk bērni. Tā kopumā. Es iekšēji krītu mazā panikā, ja man apkārt ir vairāk kā 1 bērns un man ir kaut kādā veidā jāatrod ar viņiem kopīga valoda. Likumsakarīgi, dzīve (Dievs), man piespēlēja uzreiz 2. Man viņi patīk, ir iemācījuši, ka spēju daudz vairāk, nekā biju domājusi, atvēruši manai personībai tik daudz jaunu šķautņu, kuras pat nenojautu, ka manī ir. Tomēr par bērnudārza audzinātāju jūs mani šīs dzīves laikā, visticamāk neredzētu gan.

Protams, vienmēr atradīsies nebeidzami daudz argumentu, lai kaut ko nedarītu. Bet aicinu ikvienu apdomāt šos jautājumus, jo tie ir daži no tiem, kas veido mūsu sabiedrības domu. Katrs no šiem argumentiem, kad to pārlieku popularizē, kļūst par papildiemeslu mūsu valsts izmiršanai. Ja no mūsu statistikas datiem izņemtu ārā imigrantus, cik skumji būtu šie dati?

Ja pieņemam, ka Bībele ir klasiskā literatūra, tad jāsaka, ka pat klasiskā literatūra mūs aicina augļoties un vairoties. Ar katru gadu mēs redzam, kā mūsu tauta izceļo, izmirst un statistiski noveco. Aicinu katru, kuram sirdī ir tradicionālās ģimenes vērtības un mīlestība pret Latviju, nekautrēties un runāt par šīm lietām. Atcerēties nenosodīt pretēji domājošos, nenoniecināt un neiet naidīgā cīņā, bet no sirds uz sirdi runāt ar labestību un atklāti daloties ar to, cik forši ir pavadīts laiks ar bērniem, cik piepildīti viņi liek justies. Nekautrēties, ka ir ģimene. Nebaidīties, ka kāds par to tiks aizskarts vai jutīsies slikti. Atcerēties, ka katrs cilvēks ir atbildīgs par savām emocijām. Atcerēties, ka Tu neesi atbildīgs par to, ka kāds sajūtas slikti par Tavu ierakstu sociālajos medijos. Tā ir viņa atbildīga.

Aicinu arī katru doties uz vēlēšanām un atbalstīt cilvēkus, kuri dala vienotas vērtības ar Tavām. Visi zinām, ka solījumi ir tukši, tomēr cilvēku vērtības varam “nolasīt” pēc viņu darbiem. (Vismaz censties.)

Aicinu politiķus celt ģimenes pabalstus. Uzskatu, ka primāri katram ir jāspēj parūpēties par sevi un savu ģimeni, neatkarīgi no valdības, tomēr, ja situācija ir tik dramatiska, kā šobrīd, tad risinājumam ir jānāk arī no valsts puses - būtiski pacelti pabalsti, NEaizliegta tālmācība, finanšu novirzīšana uz alternatīviem medijiem, kas popularizē tradicionālas ģimenes vērtības, vides reklāmu izveide par šo tēmu.

Domājam kritiski, patērējam politiski pēc iespējas neitrālāku saturu (vai salīdzinām pretējus), mācamies un dalāmies ar savu finanšu pratību.

Galvenokārt, aicinu uz līdzcilvēku iesaisti. Pasaule virzās uz tumšo pusi, kad labi cilvēki klusē. Tāpat arī totalitārisms, par kuru daudziem ir satraukums, spēj izveidoties un pastāvēt ne jau tad, kad ir totalitārs vadonis, bet gan tad, kad līdzcilvēki sāk nodot cits citu valsts iekārtas labā un aizmirst cilvēcīgās vērtības politkorektuma dēļ. Mainīsim sabiedrisko domu kopā kā sabiedrība, nevis ļausim mazākumam mainīt likumus (tā taču būtu jāstrādā demokrātijai?)! Paķersim tai līdzi arī politiku.

#Dzimstiba #DavidaEsejas