Pieci bērni – izvēle dzīvībai, nevis bailēm
Jānis Jēkabsons
5/14/20252 min read
Latvijā dzimstība samazinās. Oficiālajos pētījumos izskan dažādi iemesli – ekonomiskā nedrošība, dzīves dārdzība, emigrācija. Ekonomiskie apsvērumi noteikti ir svarīgi, tomēr dziļākā problēma mūsdienu kontekstā ir vērtības un patērētāju domāšana. Sabiedrībā iesakņojies priekšstats, ka bērni ir šķērslis personīgajai brīvībai, karjerai, dzīves kvalitātei. Pat divi bērni jau šķiet drosmīga izvēle.
Mēs esam piecu bērnu ģimene. Esam dzirdējuši visas šīs bailes: “Jūs sevi upurēsiet”, “būs grūti”, “jūs neko nesasniegsiet”. Un tomēr – mēs izvēlējāmies dzīvību. Mūsu bērni nav sociāls slogs, bet Dieva dāvana un mūsu brieduma ceļš. Mums nav gājis viegli, bet tieši grūtības stiprina, un piešķir dzīvei jēgu. Tieši bērni ir iemesls tam, kāpēc esam kļuvuši nobriedušāki, mērķtiecīgāki, tuvāki viens otram, kāpēc esam iemācījušies problēmas risināt, nevis no tām bēgt.
Ja sabiedrībā vēlamies panākt pozitīvas dzimstības izmaiņas, jāsāk ar domas maiņu. Neviens politisks atbalsts neliks kādam gribēt bērnus, ja viņš iekšēji baidās. Kultūrai ir jāpasaka: bērni ir dabiska dzīves daļa, nevis zaudējums. Ne tikai "izturīgajiem", bet visiem.
Lai to panāktu, vajadzīgi pozitīvi daudzbērnu ģimeņu stāsti. Jāveido mediju un sociālo tīklu saturs, kur redzama nevis ideāla dzīve, bet īstums – kā ģimene risina ikdienas haosu ar humoru, atbildību un mīlestību. Kā vecāki risina ikdienas jautājumus, kā tēvs ar māti veidot stabilas un noturīgas attiecības. Jāuzrunā jaunieši un pāri ar vēstījumu: “Tu vari. Jūs varat.” Jāveido diskusijas skolās, pašvaldībās un darba vietās, kur runā ne tikai par algām, bet arī par dzīves jēgu.
Praktiski – jāveicina ilgtermiņa atbalsta politika ģimenēm, īpaši sākot ar otro bērnu. Taču vēl svarīgāk – sabiedrībai jāpieņem, ka daudzbērnu ģimene nav dīvainība vai nabadzības pazīme. Tā ir izvēle par dzīvību un nākotni.
Mēs uzdrošinājāmies. Un mūsu pieci bērni ir milzīga svētība, ko nenožēlosim nekad. Ja vairāk ģimeņu uzdrīkstēsies, Latvija atdzims nevis ar lozungiem, bet ar dzīvām balsīm bērnu smieklos.