Vai tad tētim mīlēt mammu ir tik sarežģīti?

Esmu Abigaila, man ir 12 gadi, un man rūp Latvijas nākotne. Man ir visai liela ģimene. Es zinu, ko nozīmē attiecības ar māsu un brāļiem. Man ir divi brāļi un viena vecākā māsa. Esmu priecīga, ka es augu ģimenē, kur vecāki mīl viens otru un arī mani. Tā nav visiem. Daudziem maniem vienaudžiem un skolas biedriem vecāki ir izšķīrušies. Reizēm redzu, ka viņi ir bēdīgi par to, īpaši Māmiņdienā un Tēvu dienā, kad stundu laikā vairāk tiek par to runāts.

Es mācos pilsētas skolā, un mums katru gadu pievienojas arī kādi bērni no lauku reģioniem, kur skolas tikušas slēgtas. Esmu dzirdējusi, ka tas notiek tāpēc, ka tur samazinās bērnu skaits un skolām nepietiek bērnu, ko mācīt. Tas ir bēdīgi. Arī tas, ka paliek mazāk bērnu, kuri sāk iet pirmajā klasē. Kad man būs, piemēram, 20 gadi, es gribētu, lai man apkārt ir daudz manu vienaudžu, ar kuriem kopā mācīties un strādāt, un kuriem strādāt. Un lai arī manam mazajam brālim pēc gadiem apkārt būtu daudz viņa vecuma draugu, ar ko kopā augt, mācīties un pēc tam strādāt, veidot attiecības. Es gribētu, lai tad, kad es būšu jau liela, man ir apkārt daudz gan manu vienaudžu, gan pavisam mazi bērni, kuri runā manā dzimtajā valodā. Es gribu, lai viņiem ir arī jaunāki brāļi un māsas, un lai mēs visi kopā būtu kā piemērs tiem bērniem, kas piedzimst šogad un piedzims nākamgad. Tomēr, lai mēs nākotnē kādam varētu būt kā labais piemērs, Latvijā vajag, lai ģimenes justos droši un lai tur dzimtu bērniņi. Un nevis viens katrā ģimenē, bet divi, trīs un četri.

Es reiz, piedaloties vienā konkursā par valodu*, rakstīju, ka “kamēr būs mazi bērni, kuri grib mācīties, un kamēr būs vecāki, omes un Latviju mīloši cilvēki, kas mācīs, latviešu valoda dzīvos.” Es vēl joprojām uzskatu, ka Latvijā bērni ir svarīgi, lai pastāvētu mūsu valoda. Ja nebūs, kas tajā runās, nebūs arī Latvija. Ja nebūs draudzīgu brāļu un māsas, kurus mīl viņu vecāki, nebūs stipra Latvija.

Es īpaši pēdējā gada laikā esmu dzirdējusi, ka mamma un tētis daudz runā par to, ka Latvijā arvien mazāk dzimst bērniņi. Pajautāju, cik tad ir piedzimuši. Mani vecāki saka – “kritiski maz”, katru mēnesi jau ilgu laiku dzimst mazāk par tūkstoti. Latvijas drošai nākotnei ar to nepietiekot. Reiz dzirdēju, ka pieaugušie runā par to, ka valsts par maz atbalsta ģimenes. Tādēļ ģimenēs mazāk dzimst bērni.

Tātad - pieaugušajiem ir jādomā, kā atbalstīt ģimenes. Nu tiem, kas politikā. Vispār ir tā, ka vajag vienu tādu kā vadītāju vai prezidentu, kuram būtu uzdevums rūpēties par to, lai mums Latvijā ģimenēm dzimtu bērniņi. Lielie saka, ka politikā ir baigais sajukums, ka nav kārtības. Mums ģimenē reizēm ir tā, ja tētis iedod uzdevumu visiem četriem, tad to beigās neizdara neviens. Piemēram, sakārtot traukus plauktā. Ja tētis iedod konkrētu uzdevumu vienam un to skaļi pasaka, tad darbs tiek izdarīts. Varbūt mums Latvijā arī tā vajag? Varbūt vajag, lai prezidents iedod uzdevumu kādam visgudrākajam rūpēties par ģimenēm?

Man liekas, ka galvenās lietas, kas ģimenei ir nepieciešams ir – drošība, kur dzīvot, labs darbs vecākiem, lai ir ko ēst un uz skolu laist savus bērnus un vēl lai ir mazliet vairāk naudas, lai paši vecāki arī būtu laimīgi. Skolā bērni kādreiz stāsta, ka daudzi vecāki mūsdienās nespēj vairs sadzīvot un izvēlas izšķirties. Droši vien ka pieaugušie pazaudējuši to, kas viņus dara laimīgus kopā. Vislielākās sāpes tas nodara pašam bērnam, kam to visu vajag piedzīvot. Pati es nekad to nevēlētos piedzīvot, un domāju, ka tas ir bēdīgākais, kas var notikt ģimenē. Ja tētis pamet mammu, vai slikti pret viņu izturās, tad pats bērns var izaugt ar domu, ka ģimene nozīmē sāpes un precēties ir slikti, un viņš negribēs laist pasaulē savus bērnus. Viņš baidīsies, ka tas sliktais var notikt arī ar viņu.

Manuprāt, labākā lieta, ko var darīt tie pieaugušie, kam rūp dzimstība, jeb gudrā vārdā, ko dzirdēju no vecākiem- demogrāfija, ir šī - atbildīgi izturēties vienam pret otru. Labākais, ko var darīt tētis, ir mīlēt bērnu mammu, savu sievu. Labākais, ko var darīt mamma, ir mīlēt savu vīru, bērna tēti. Tā viņi rādīs piemēru citiem pieaugušajiem. Tas būs labs piemērs arī Latvijai. Un tā viņi abi rādīs piemēru saviem bērniem. Tie izaugs un gribēs veidot attiecības, un laist pasaulē bērniņus. Vai tad tas ir tik sarežģīti?

#Dzimstiba un #DavidaEsejas

* Latviešu valodas aģentūras konkurss "Valoda dzīvo, ja tu tajā runā" ( video - https://youtu.be/jtYi4fPsakg?feature=shared)